Labākās ekonomika
GeneralBila Makbraida aprēķinātais risks ir vairāk vērsts uz ASV ekonomikas attīstību, jo īpaši nekustamā īpašuma tirgū. Tomēr investīciju banku pētījumi reti kad nonāk pie jautājuma tik ātri vai ļoti, kā Makbraids sekodatu izplatīšanai un tirgus attīstībai. Ja sekojat ASV makro tendencēm,tas ir blogs, kas pieprasa biežus apmeklējumus.
VOX, kas ir forums ekonomistiem, lai piedāvātu analīzi un komentārus par aktuāliem makro jautājumiem, vienmēr ir kaut kas, ko apkrāpt. Tās piedāvājumi ir gan kraukšķīgi, gan gaļīgi, bez sausuma, un, godīgi sakot, matemātiski garlaikoti kā vairums akadēmisku piedāvājumu.
Džeimss Hamiltons Kalifornijas universitātē, Sandjego, savā Econbrowser blogā turpina radīt lielisku ieskatu ASV ekonomikas norisēs.
Pamatscenārijs, ko vada Simon Johnson un James Kwak, ir daudzgadīga informācija par globālo banku darbību un nelīdzsvarotību. Arnolds Klings un Braiens Kaplāns pie Econlog arī ir ļoti labi libertāriešiem nemākulīgs skats uz ekonomisko pasauli.
Ķīnas nozīme pasaules ekonomikā, par laimi, atbilst Pekinas Universitātes Maikla Pettisa (Michael Pettis), Ķīnas Finanšu institūta (China Financial) un Tsinghuas Universitātes Patrika Čovanec (Patrick Chovanec), Amerikas perspektīvai no Ķīnas.
Fonda vadītājs Ēriks Falkenšteins savu Falkenblog atjauninājis biežāk nekā pagājušajā gadā un piedāvā ļoti nepieciešamo līdzsvaru vienprātībai pret tirgus efektivitāti, kas, šķiet, izveidojusies kredītut rūkuma dēļ. Viņš ir vēl labāks pretlīdzeklis Nassim Nikosam Talebam, kuru viņš (bieži) kritizē pārdomāti un tēlaini.
Yves Smith ‘s Naked Capitalism ir labi cienīts un ar iemeslu – tā viedoklis par banku sektora regulējumu. Dean Baker ‘s Beat The Press turpina piedāvāt noderīgus atbalstus tiem, kas varētu būt pazīstami žurnālistikā, kas laimīgi norij finanšu iestāžu, valdības un centrālo banku piegādāto pabulonu.
“Macro Man”, iespējams, bija atstājis Londonu un emuāru veidošanu, betto caurumu, ko viņš atstāja, bija aizpildījis “Team Macro Man”, tirgus praktiķu grupa, kas bieži vien bija aizrāvusies ar ārvalstu valūtas un fiksēto ienākumu attīstību.
Džons Hemptons (John Hempton) Bronte Capital (Bronte Capital) ir Austrālijā bāzēts praktiķis, kurš salīdzinoši reti sniedz intriģējošu ieskatu domās un darbā, kas tiek izmantots, lai veiktu pienācīgu pārdošanu (ja to sauc par pētījumu).
Citi praktiķi nav, stingri runājot, emuāru autori, lai gan viņu iknedēļas, mēneša un ceturkšņa piezīmes ir pieejamas tīmeklī un ir kritiski lasāmas. Starp tiem ir Džons Hussman, Bils Gross un Džeremijs Grāntems.
Alises Kukas slēptā programma piedāvā labu ieskatu Apvienotās Karalistes ekonomikā, īpaši nekustamā īpašuma tirgū. Kriss Dillovs (Chris Dillow), kura dienas darbs ir kā ekonomikas koronactors for the Investors Chronicle, piedāvā arī leftistu, Apvienotās Karalistes centrētu ekonomikas un sociālo tendenču perspektīvu.
Būtu atkārtoti nepieminēt plaši izplatītos plašsaziņas līdzekļu emuārus un emuārus. Pols Krugmans veic lielisku darbu “New York Times”, lai gan ar to, ka viņa reklāmas hominēms uzbrūk, mazina viņa analīzi. Harvard ‘s Greg Mankiw, kas nāk par līdzīgiem tematiem no politiskās pektra pretējās puses (lai gan viņš to dara retāk), ir noderīgs līdzsvaram. “Reuters” Fēlikss Labris ir labi aplūkots un attaisnots. Pie Atlantijas okeāna Megana Makārdija ir lieliska, tāpat kā Stefānija Flandersa BBC.
“The Economist”, “Financial Times” un “The Wall Street Journal” publicē emuārus, kas būtu jālasa ikvienam, kurš seko tirgum, savukārt “Business Insider” Clusterstock ir jauno ekonomisko mediju izklaidējoša seja.
Un nedaudz intelektuāla atvieglojuma vienmēr ir Māksla un Vēstules Ikdiena, Web ideālā kultūras īsfilma.
Pi | Ot | Tr | Ce | Pi | Se | Sv |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 |
15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 |
22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 |
29 | 30 |