Lauksaimniecības sarunās baltiešiem līdzīgas nostādnes
GeneralSanita Upleja Tallinā, Aušra Radzevičūte Viļņā, Aiga Pelāne
Kaut arī katra Baltijas valsts sarunās par lauksaimniecību ar Eiropas Savienību (ES) mēģinās panākt tikai sev nozīmīgas pozīcijas, tomēr dažas nostādnes visām valstīm ir vienlīdz svarīgas
Visas trīs valstis prasa gan tiešos maksājumus saviem lauksaimniekiem, gan arī pārejas periodus vairāku jautājumu sakārtošanā.
Viena no kādreiz kopējām Baltijas valstu prasībām ES bija iespēja saglabāt Baltijas brīvās tirdzniecības līgumu arī tad, ja kāda no trijotnes ātrāk kļūst par ES dalībvalsti. Igaunija, vēlāk arī Lietuva, atteicās no šīs prasības, un Latvijai neatlika nekas cits, kā sekot abām kaimiņvalstīm. Vēl šā gada janvārī tikās Latvijas un Lietuvas pārstāvji un pārrunāja iespējamo sadarbību iestāšanās sarunās. Nākamajās sarunās plānots piesaistīt arī Igaunijas pārstāvjus.
Igaunija sarunas ar ES par lauksaimniecības jautājumiem sāka jau pērnvasar, Latvija savu pozīciju lauksaimniecības jautājumos deklarēja gada nogalē un cer, ka sarunas par šiem jautājumiem varētu sākties šā gada jūnijā. Arī Lietuva pagaidām nav sākusi sarunas par lauksaimniecību.
Visas Baltijas valstis vēlas, lai arī pret tās lauksaimniekiem līdz ar iestāšanos ES tiktu piemēroti visi Eiropas lauksaimniekiem pieejamie labumi un tādējādi nenotiktu lauksaimniecības tirgus kropļošana pašu dalībvalstu starpā.
Patlaban nav īsti skaidrs, kāda būs ES pašreizējo dalībvalstu nostāja vai tās vēlēsies arī citu valstu lauksaimniekiem maksāt tiešos maksājumus un cik lieli tie varētu būt.
Lai arī Latvija ir viena no pirmajām otrās grupas kandidātvalstīm, kas sagatavojusi pozīcijas dokumentu lauksaimniecības sadaļā sarunām ar ES, zemkopības ministrs Atis Slakteris tomēr prognozē, ka sarunas būs ilgas un smagas. Lai noteiktu ES tiesību normu saskaņošanas un ieviešanas procesa pagaidu termiņus, Latvijas valdība ir pieņēmusi 2003.gada 1.janvāri kā datumu Latvijas gatavībai iestāties ES.
Igaunija uzskata par nepieciešamu ES iekšējā tirgus atvēršanu Igaunijas lauksaimniecības un pārtikas precēm un ES kopējās lauksaimniecības politikas piemērošanu Igaunijai pilnā apjomā no pievienošanās brīža. Tiešā atbalsta maksājumos Igaunija vēlas, lai pret to attiektos līdzvērtīgi ar dalībvalstīm.
Sarunās ar ES Lietuva pieprasa tiešas izmaksas par graudaugu platībām un ganāmpulkiem. Naudas summas tiek pamatotas ar 1995.1999.gada rādītājiem. Valdības nostājas kritiķi norāda ja ES pieprasīs datus par pēdējiem diviem trim gadiem, Lietuvas pozīcijas uzreiz kļūs daudz vājākas.
Latvija apņemas ieviest ES kopējo lauksaimniecības politiku līdz iestāšanās brīdim, tomēr dažos gadījumos tiek prasīts ilgāks laiks pilnīgai ES prasību ieviešanai. Latvija prasa pārejas periodu un apņemas līdz 2005.gadam ieviest ES prasības par pārstrādes uzņēmumu iekārtojumu, realizēt uzņēmumu skaita optimizāciju un tehnisko modernizāciju, kā arī dzīvnieku kautuvju sakārtošanu. Savukārt līdz 2006.gadam Latvija varētu ieviest arī ES kritērijus pārstrādei paredzētajam pienam, kā arī normas, kas nosaka dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā. Līdz 2010.gadam Latvija varētu pilnībā izpildīt ES dzīvnieku labturības prasības.
Igaunija vēlas pārejas laiku līdz 2006.gadam vairākās jomās, to skaitā investīciju veikšanai pārstrādes rūpniecībā, atkritumu apstrādes rūpnīcas izveidošanai, dzīvnieku aizsardzības jomas pielīdzināšanai ES prasībām, maksas par veterināro kontroli minimuma līmeņa pielīdzināšanai ES standartiem un citās jomās. Līdz 2005.gadam Igaunija prasa pārejas periodu meža statistiskās informācijas apkopošanā.
Lietuva cenšas panākt pārejas periodu 13 pozīcijās. «Ja Lietuvai izdosies iestāties ES 2004.gadā, tad līdz 2006.2007.gadam vēlams iegūt pārejas periodu integrētas reģistra sistēmas veidošanai (tiešo izmaksu no ES pārskaitīšanai), lai izpildītu sanitārās prasības mājlopu, lopkautuvju, piena un gaļas pārstrādes kombinātu uzturēšanai, ekoloģiskajai saimniecībai un citām ES prasībām,» saka Lietuvas Tirdzniecības un lauksaimniecības integrācijas ES departamenta direktore Daļa Miņataite.
Latvija arī noteikusi lauksaimniecības produkcijas ražošanas kvotas, par pamatu ņemot iekšējā tirgus patēriņu. Lai pilnībā sagatavotu šo sektoru ES prasībām, pēc Latvijas Zemkopības ministrijas aplēsēm, būtu nepieciešami ap 580 miljonu latu.
Lai iegūtu kvotas, Lietuva veic pārrunas, pamatojoties uz 1995.1999.gada ražošanas apjomiem. Pašlaik Lietuvā nav noteiktas statistikas par to, cik piena un gaļas saražots šajā laika periodā vai gada laikā. Daudzi zemnieki savu produkciju pārdod bez uzskaites, un tādēļ Lietuva cenšas iegūt paaugstinātas kvotas.
Pi | Ot | Tr | Ce | Pi | Se | Sv |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | 2 | 3 | ||||
4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 |
18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 |